Nu, dīvains Tu man jau likies tad , kad malā stāvot skatījos, kā Tu ar Mihailovski ecējies. Pa turpmākajiem gadiem manas domas nav daudz par Tevi mainījušās. Bet lielas personības ne vienmēr ir saprotamas.
Pieļauju, ka arī Tu mani nesaproti. Bet, lai nu kā, vienmēr būsi cilvēks, no kura esmu daudz mācījies. Un lai ko Tu teiktu, vienmēr minēšu Tevi par savu skolotāju. A Tu vari to pieņemt vai ne - fakts no tā nemainās.
Vēlu veiksmi un esi pret cilvēkiem ja ne labāks, tad iecietīgaks. Ne jau es viens domāju, ka Tev pietrūkst šo īpašību.
Varbuut beigsi puusties uz mani ?